Ķiploks

Ķiploks ir daudzgadīgs sīpolu dzimtas augs (kultivētie ķiploki parasti ir viengadīgi vai divgadīgi). Ķiploki tiek audzēti gan kā garšaugi, gan kā ārstniecības augi. Tas ir radniecīgs sīpoliem, šalotēm, puraviem un maurlokiem. Ķiplokiem ir raksturīga asa, pikanta garša. Visbiežāk no ķiplokiem izmanto to daļu, kas aug zem zemes, ķiploka sīpolu, kurš sastāv no vairākām daiviņām.

Ķiploki ar savām garšas īpatnībām un ārstnieciskajām īpašībām cilvēkiem pazīstami jau no seniem laikiem. Savu izplatību pa pasauli tie sākuši no Vidusāzijas. Ķiplokus pārtikā lietoja jau senajā Ēģiptē, Romā, Grieķijā un Indijā. Svaigs ķiploks ietilpa gan Romas leģionāru ikdienas maltītē, gan arī Ēģiptes piramīdu cēlāju ēdienkartē. Tika uzskatīts, ka tas piešķir drosmi un spēku. Ķiploku izcelsmes vieta ir Centrālāzija, bet cilvēks apzināti tos sāka audzēt Ķīnā. Senajā Ķīnā ķiplokus izmantoja kā garšvielu un līdzekli ļauno garu atbaidīšanai- ķiploka saišķi tika karināti pie katras mājas ārdurvīm. Arī ķiploka labums veselībai un tā ārstnieciskās īpašības bija tikpat plaši pazīstamas- ķiploks ietilpa dezinficējošu un dziedējošu smēru sastāvā. Ar ķiploku ārstēja gremošanas un elpošanas orgānu saslimšanas, asinsrites traucējumus. Latvijā ķiplokus sāka audzēt 12.-15. gadsimtā, un tie “ienāca” no Krievijas dienvidiem.

Ķiploki izaug no 20 līdz 100 cm augsti. Zem zemes atrodas ķiploka sīpols, kuru veido vairākas daiviņas. Saknes izaug vidēji līdz 20 – 30 cm garas. Pēc sīpola izaugšanas saknes atmirst. Vienam augam ir no 8 īdz 12 lapām, kas ir lineāras un plakanas, pie pamatnes – stobrveida.

Ķiploku ārstnieciskās īpašības

Ķiploki tiek uzskatīti par vērtīgiem ārstniecības augiem. Tas pazemina asinsspiedienu, novērš vēdera uzpūšanos, aizsargā pret cērmēm, samazina holesterīna līmeni un tam piemīt daudzas citas ārstnieciskas īpašības.

Ķiploki satur vitamīnus, minerālvielas, ēteriskās eļļas, fitoncīdus un daudzus citus aktīvus komponentus. Ķiplokos esošais allicīns kopā ar B1 vitamīnu (tiamīnu) stimulē aizkuņģa dziedzeri izdalīt insulīnu, kas var palīdzēt regulēt cukuru līmeni asinīs, nonākt kāri pēc saldiem un trekniem produktiem, kā arī aizsargāt pret insulinējamu diabētu.

Ķiploks būtībā stimulē visu endokrīno sistēmu, palielinot vitalitāti, izturību un spēju koncentrēties, kā arī pastiprina dzimumtieksmi.

Ķiplokos esošās aktīvās vielas palīdz :

• mazināt holesterīna līmeni asinīs;
• uzlagot gremošanu;
• aktivizēt imūnsistēmas darbību;
• izsargāties no infekcijas slimībām;
• zaudēt taukus;
• attīstīt muskuļus;
• saglabāt veselīgu sirds asinsvadu sistēmu;
• saglabāt veselīgu aknu darbību;
• stiprināt dabīgās aizsardzības mehānismus, it īpaši augšējo elpošanas ceļu līmeni;
• uzlabot vispārējo pašsajūtu;
• uzlabot garastāvokli

Svaigam ķiplokam ir spēcīgāka terapeitiskā iedarbība nekā kaltētam. Ir jācenšas apēst pa daiviņai dienā; to saspaida un atstāj uz 10 minūtēm, lai pēc tam pievienotu gatavojamam ēdienam. Šādi tiek aktivizēts sēru saturošais savienojums allicīns, un atjauninošā iedarbība ir spēcīgāka. Ķiploka smalkā, papīram līdzīgā miziņa satur sešus antioksidantus: dažas nemizotas daiviņas var apcept kopā ar citiem dārzeņiem vai vienas pašas un apēst ar visu miziņu.

Informācija no dažādiem interneta resursiem