Rabarberi

Rabarberi uzlabo garastāvokli, nostiprina kuņģa – zarnu traktu, veicina aknu darbību, uzlabo apetīti, mazina slāpeju sajūtu, novērš sliktu dūšu. Attīra asinis, palīdz sirds nepietiekamības gadījumā. Lieto arī hemoroīdu, caurejas, hepatīta, drudža gadījumos.

Rabarbera dzimtene ir Rietumķīnas un Austrumtibetas kalniene. Kā ārstniecības augs tas pazīstams gandrīz 5 gadu tūkstošus, no Ķīnas nonācis Persijā un Senajā Grieķijā. Par tā lietderību dažādu kaišu, tostarp astmas, ārstēšanā rakstījis Avicenna, un pateicoties viņam un arābu ārstiem, to iepazina viduslaiku Eiropa. Pirmais no eiropiešiem Ķīnā pabija un tur rabarberu vākšanu novēroja lielais 13. gadsimta ceļotājs venēcietis Marko Polo. Lai iegūtu izejvielu preparātu izgatavošanai praktizē rabarberu kultivēto šķirņu audzēšanu. Lielāko daļu šīs izejvielas iegūst Ķīnā no 5-10 gadīgiem augiem. Šis augs mēdz sasniegt 2-3 augstumu.Auga kultivētajām – dārza šķirnēm piemīt tādas pašās īpašības kā savvaļā augošajiem augiem.

Saknes ievāc no 5-10 gadīgie augiem. Pagatavo drogas. Galvenās aktīvās vielas ir miecvielas un antrahions.

Rabarbers ir iemīļots daudzgadīgais dārzenis gandrīz vai katrā lauku sētā un katrā personīgās mājas dārziņā. Ir cilvēki, kuri to ļoti novērtē un atzīst, savukārt citi uz to raugās kā kaut ko pārāk skābu. Tomēr šajā gadsimtā šis dārzenis piedzīvojis ievērojamu renesansi.