Smiltsērkšķis: Veselīga uztura noslēpumi

Smiltsērkšķis (Hippophae rhamnoides) pieder pie ražīgām ogu kultūrām, kas agri dod pirmo ražu. Smiltsērkšķis ir dekoratīvs koks, ko rudenī bagātīgi rotā oranžas ogas. To vidējais svars ir pusgrams, bet īpaši lielas smiltsērkšķu ogas reizēm sver pat gramu. Skābuma ziņā tās neatpaliek no citronu sulas. Smiltsērkšķi ir ļoti vērtīgs organisma apgādātājs ar dabiskajiem vitamīniem, jo tā lapas un ogas satur praktiski visus dabā esošos vitamīnus. Šo augļu regulāra ēšana būtiski palīdz papildināt organisma vitamīnu krājumus.

Smiltsērkšķus izmanto gan svaigus, gan dažādu pārtikas produktu pagatavošanā, kā arī tautas medicīnā. Smiltsērkšķa dziednieciskās īpašības augstu vērtēja jau senos laikos Ķīnas, Tibetas un Antīkās Grieķijas medicīnā. Šo tautu dziednieki smiltsērkšķi galvenokārt izmantoja dažādu ādas, aknu un gremošanas trakta slimību ārstēšanai. Mazliet vēlāk atklāja arī smiltsērkšķu eļļas sāpes remdinošo un dziedniecisko iedarbību iekaisumu gadījumos.

Vitamīnu avots

Smiltsērkšķi satur vairāk nekā desmit taukos un ūdenī šķīstošos vitamīnus. Bez tam, pateicoties smiltsērkšķu sastāvam, šie vitamīni ļoti labi saglabājas un organismam tos viegli uzņemt. Smiltsērkšķos ir minerālvielas dzelzs, mangāns, varš. Atšķirībā no citām sulām, smiltsērkšķu sula satur arī B grupas, PP un K vitamīnus, kā arī vairāk nekā 15 dažādu mikroelementu. Smiltsērkšķu eļļa satur 2 – 3 reizes vairāk E vitamīna nekā mandeļu rieksti. E vitamīns ir spēcīgs pretiekaisuma līdzeklis, tāpēc dzerot sulu kā vitamīnu avotu daudzi novēro senu, aizmirstu un pilnīgi neizārstētu iekaisumu izveseļošanos. Pateicoties F vitamīnam, smiltsērkšķu sula kopā ar savu eļļu labi novērš nogurumu pēc ilgstoša darba ar datoru, kā arī veicina domāšanas un reakcijas ātrumu. Smiltsērkšķi satur arī K1 vitamīnu (tā šeit ir vairāk nekā pīlādžos), līdz ar to sekmējot normālu asins recēšanu, kas īpaši svarīga pie operācijām, iekšķīgiem asiņojumiem, čūlām, hemoroidiem. Smiltsēršķos tāpat atrodami arī daudzi dažādi karotenoīdi, kas veicina ievainojumu dzīšanu (par to liecina kaut vai smiltsērkšķiem raksturīgais oranžais tonis). Karotenoīdu ir tik daudz un to krāsas noturība tik laba, ka tos atdala un izmanto pārtikas krāsvielu izgatavošanai. Protams, smiltsērkšķi satur arī daudz C vitamīna, taču tā daudzums var svārstīties atkarībā no šķirnes, uzglabāšanas apstākļiem un citiem faktoriem. Vērts iegaumēt, ka, augļiem pārgatavojoties, to vitamīnu skaits samazinās.

Bioloģiski aktīvās vielas

Smiltsērkšķa skābju sastāvu galvenokārt veido ābolskābe un vīnskābe, mazliet konstatējama arī citronskābe. Tieši organisko skābju pārpilnība (2,1 – 3,1%) nodrošina augļu bioloģisko aizsardzību pret apēšanu, taču vienlaikus rada problēmas, novācot ražu ar rokām. Novērots, ka šīs skābes pazemina antibiotiku, rentgena un dažādu stresa faktoru radītās sekas.

Smiltsērkšķu lapās, mizā un ogās atrodams arī serotīns, kas citos augos sastopams reti (izņemot tomātus, ērkšķogas, bārbeles). Tas noņem uzbudinājumu, veicinot normālu nervu impulsu pārvadi, kā arī palīdz pret audzējiem.

Smiltsērkšķu augļu eļļa

Atšķirībā no citu augu augļiem, smiltsērkšķu mīkstums satur līdz 8% eļļas. Smiltsērkšķu augļu eļļai piemīt sāpes mazinošas īpašības, tā veicina audu granulāciju un epitēlija atjaunošanos. Smiltsērkšķu eļļā ir līdz 2,6% sterīnu, kas aizkavē holesterīna uzsūkšanos, pasargā no aknu distrofijas un palīdz cīņā ar aterosklerozi. Savukār smiltērkšķī esošie pektīni spēj piesaistīt un izvadīt no organisma smagos metālus un, kaitīgās vielas, tai skaitā arī alkoholu. Eļļu var lietot kā profilaktisku līdzekli, kad tiek apstarots barības vada vēzis. Tad jālieto pusotra ēdamkarote 2 vai 3 reizes dienā un vēl pēc ārstēšanas 2 līdz 3 nedēļas. Tādu pašu devu var lietot arī, ja ir zarnu un kuņģa čūla, aizkuņģa dziedzera iekaisums, kā arī caurejas un holecistīta gadījumā.

Lietošana

Pirms lietošanas pudeli jāsaskalo. Sula ir ļoti stipra, to ieteicams atšķaidīt ar ūdeni, pienu, jogurtu, burkānu vai ķirbju sulu. Pieaugušiem cilvēkiem puslitra pudeli ieteicams izdzert 4 dienās. Lai iegūtu organismam dienā nepieciešamos vitamīnus un vielas, ir jāapēd 100 g smiltsērkšķa augļu vai jāizdzer 150 g sulas. Slimošanas gadījumā, lai ātrāk atveseļotos, ieteicams izdzert 200 – 250 g sulas.

Smiltsērkšķus īpaši ieteicams lietot:

• pārmērīgas starojuma devas, arī staru terapijas saņēmušu cilvēku veselības stāvokļa uzlabošanai;
  audzēju profilaksei;
• imūnsistēmas stiprināšanai;
• cīnoties pret arterosklerozi, jo F vitamīns samazina holesterīna saturu asinīs, bet sitosterīns saista holesterīnu nešķīstoša savienojuma veidā, tādējādi bloķējot sklerotiskos procesus;;
• kā pretiekaisuma līdzekli;
• holesterīna līmeņa samazināšanai;
• topošajām māmiņām, jo smiltsērkšķu sula palīdz novērst grūtniecības toksikozes, līdz ar to nav jācīnās ar sliktu dūšu;
• ja blaugznojas āda, lūzt nagi, matiem trūkst dabīgā spīduma;
• dzimummazspējas gadījumos (īpaši augšējais biezsulas slānis, sulai noslāņojoties);
• bērniem, lai augot nodrošinātu straujos vielmaiņas procesus;
• smiltsērkšķu eļļu lieto ādas apdegumu un čūlu, ekzēmas, izgulējumu ārstēšanai un gļotādu dziedēšanai;leikēmijas terapijā;
• asinsvadu nostiprināšanai;
• smiltsērkšķu sula veicina aknu funkciju, palīdz atveseļoties aknu cirozes un hepatīta slimniekiem;
• Ja ir nepieciešamas paaugstinātas A, C un E vitamīnu devas (ar redzi saistīti vielmaiņas traucējumi, vāja imūnsistēma, mutes un deguna gļotādas iekaisumi, nogurums, muskuļu distrofija, sirds muskulatūras vājums, sirds un asinsvadu slimības).

Smiltsērkšķus nav ieteicams lietot:

• ja konstatētas žultspūšļa un aizkuņģa dziedzera slimības;
• ja ir paaugstināts kuņģa sulas skābums, kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, kuņģa vārtnieka (slēdzējmuskuļa) darbības traucējumi;
• smiltsērkšķu sulu nav ieteicams lietot, ja ir paaugstināts kuņģa jutīgums pret skābiem produktiem (to var novērst, sulu sajaucot ar pienu).

Kā atšķirt labu smiltsērkšķu sulu no ne tik labas ?

Pievērsiet uzmanību sulas krāsai. Tai jābūt spilgtai. Brūnganā nokrāsa liecina par to, ka sulas vērtīgās sastāvdaļas ir oksidējušās vai nu pārlieku lielas karsēšanas, vai nu ilgas glabāšanas dēļ.
Dabiskai, labai smiltsērkšķu sulai ir spirgta, svaiga garša un smarža, bet, atverot karsētas vai ilgi glabātas sulas pudeli, dažkārt jūtama nepatīkama smaka, ko dažkārt kļūdaini uzskata par „raksturīgu” smiltsērkšķiem.
Salīdziniet noslāņojušās sulas slāņu biezumus. Labai sulai augšējam biezsulas slānim jābūt vismaz ¼ no visa šķidruma. Ja tas ir plānāks, tad sula ir vai nu atšķaidīta, vai nu ogas novāktas par agru. Ja sula neslāņojas, tā tikusi homogenizēta, tad atliek uzticēties tam, kas rakstīts uz etiķetes.

Uzglabāšana

Uzglabājot sula noslāņojas, kas pierāda tās dabisko izcelsmi. Sula ir bioloģiski aktīvs, dzīvs produkts, tās realizācijas termiņš ir: uzglabājot sasalušu saldētavā -18°C – 12 mēnešus, bet atkausētu – tumsā un vēsumā +6°C – 20 dienas, taču visaugstākais vitamīnu saturs sulā saglabājas pirmajās četrās dienās pēc atkausēšanas.

Informācija no dažādiem interneta resursiem