Medus – veselīgs un dabisks
Medus ir salda, lipīga un viskoza viela, ko gatavo bites no ziedu nektāra, ko nektāraugi izdala ziedēšanas laikā.
Kas ir medus?
Medus ir dabiska, salda viela, ko medus bites ražo no augu ziedu nektāra (ziedu medus), augu dzīvo daļu izsvīduma (izsvīduma medus) vai lapu sūcējinsektu izdalījumiem (lapu medus). Bites ievāc nektāru, kas satur daudz ūdens, sajauc ar savā organismā ražotajiem sekrētiem un novieto šūnās nogatavināšanai. Gada laikā viena bišu saime savam uzturam patērē 80-120 kilogramus medus.
Medus_Medus veidošanās procesā lidojošās bites atnes apstrādāto nektāru, savukārt bites pieņēmējas to novieto šūnās ligzdas augšpusē, kur vislabāk iztvaiko ūdens. Vienlaikus tās paaugstina ventilāciju stropā, strauji vēcinot spārnus, un visintensīvāk tas notiek vakaros un naktī. Pēc 5-6 dienām nektāra iebiezināšana beidzas un ūdens daudzums sasniedz 18-20%.
Nākamais solis ir cukura inversija – salikto cukuru (disaharīdu) pārvēršana vienkāršajos cukuros (monosaharīdos) –, un tas paveicams, pievienojot nektāram fermentus. Bites pa lāsītei vairākkārt iesūc nektāru un pārvieto to no šūnas uz šūnu, papildinot medu ar fermentiem un līdz vajadzīgajam līmenim piepildot visas šūnas. Tas notiek 10-14 dienu laikā. Kad nektārs ir nogatavināts, bites, lai pasargātu medu no lieka ūdens uzsūkšanas, aizvāko šūnas ar vaska kārtiņu. Tā ir kā bišu kvalitātes zīme. Reizēm biškopji, īpaši ārvalstu lielajās bišu fermās, negaida nektāra nogatavināšanu, bet gan iegūst izejvielu, kuru atbrīvo no liekā ūdens pašu spēkiem.
Medus ķīmiskais sastāvs
Medus ķīmiskais sastāvs ir atkarīgs no ievāktā nektāra, klimatiskajiem apstākļiem, bišu rases utt. No cukuriem medū visvairāk ir glikoze, fruktoze un saharoze, bet sastopama arī maltoze, melicitoze un citi cukuri. Jo vairāk medū fruktozes, jo sliktāk tas kristalizējas. No minerālvielām medū konstatēti 37 pelnu elementi. Sevišķi daudz medū ir kālija, fosfora, kalcija, hlora, sēra, nātrija un magnija. No mikroelementiem medū ir dzelzs, mangāns, varš un kolbalts. Viršu medū daudz magnija, mangāna un vara. Lapu medū minerālvielu ir vairāk nekā ziedu medū. Medū konstatēti fermenti invertāze, amilāze, diastāze, fosfatāze, katalāze, lipāze. Medū sastopamas 23 brīvās aminoskābes (1 g medus 400— 1000 jig). Visvairāk ir prolīna un fenilalanīna, tad seko asparagīnskābe, glutamīnskābe un tirozīns. Medū galvenokārt ir B grupas vitamīni (Bi, B2, B3, B6, PP, H), arī A, C un E vitamīns. D vitamīns nav konstatēts. Vēl medus satur dekstrīnus – cietes skaldproduktus, kas šķīst ūdenī un kavē medus kristalizēšanos.
Medus sastāvs (procentos):
- Glikoze (vīnogu cukurs) līdz 35%
- Fruktoze (augļu cukurs) 35 – 38%
- Saharoze līdz 7%
- Citi cukuri 9%
- Ūdens 17%
- Minerālvielas 0,17%
- Citas vielas 3,38%
Ko satur medus? Pēc dažādiem uzskatiem medus satur 100-455 dažādas cilvēka organismam nepieciešamas vielas. Galvenā medus sastāvdaļa ir ogļhidrāti: glikoze un fruktoze (ne mazāk par 82%), saharoze (ne vairāk par 6%), 11 dažādi disaharīdi un 12 polisaharīdi. Liela nozīme ir medū esošajiem 15 fermentiem jeb enzīmiem – tie miljoniem reižu paātrina organismā notiekošos ķīmiskos procesus. Medū ir arī daudz makro un mikroelementu, un daudzi no tiem ir līdzīgās attiecībās kā cilvēka asinīs. Medus satur arī organiskās skābes, 20 aminoskābju un vitamīnus, kas labi saglabājas, jo medus ir dabisks konservants.
Kā palīdz medus?
Ārstniecībā medu izmanto jau vairāk nekā 4000 gadu. Tas ir antibakteriāls un antiseptisks. Medu lieto saaukstēšanās gadījumos, gremošanas trakta saslimšanas gadījumos, čūlu, rētu un citu ādas bojājumu apkopšanai. Tomēr medu nevajadzētu lietot bērniem līdz gada vecumam, jo tas var saturēt baktēriju sporas, kuras var izraisīt zīdaiņu botulismu.
Medus samazina sāpes, atjauno vielmaiņas un ar to saistīto procesu funkcijas, īpaši kuņģī un zarnu traktā, veicina nervu bojājumu ārstēšanu, nonāvē daudzu veidu mikrobus, baro smadzeņu un sirds muskulatūras šūnas. Medū esošā fruktoze palīdz uzņemt dzelzi, tāpēc medus ar augļiem, ogām, riekstiem vai speciālajiem medikamentiem ir ideāla kombinācija. Medus ar savu augstvērtīgo sastāvu ir labs palīgs novājinātiem organismiem, sportistiem, darbaholiķiem, turklāt tas tiek izmantots brūču ārstēšanai, bet ar medus ūdeni var iznīcināt mikrobus mutes dobumā. Ieelpojot medus garaiņus, var cīnīties pret augšējo elpceļu iekaisumiem un pat bronhītu un bronhiālo astmu. Lietojot ar ūdeni atšķaidītu medu pirms ēdienreizēm, labāk izdalās kuņģa sula, noregulējas vēdera izeja, bet medus pirms gulētiešanas ieteicams pret bezmiegu. Iespējams ārstēt arī aritmiju, kardiosklerozi, tūskas, saindēšanās un infekcijas slimības, bet acu slimību gadījumos ārsti iesaka pilināt sākumā 1:3 medus šķīdumu ūdenī, vēlāk pārejot uz proporciju 1:2 vai 1:1. Medus darbojas kā universāls antitoksisks līdzeklis, paātrina diurēzi un uzlabo vielmaiņu šūnās, savukārt medus maskas un krēmi attīra un mīkstina ādu, novērš iekaisumus.