Smiltsērkšķis (Hippophae rhamnoides) pieder pie ražīgām ogu kultūrām, kas agri dod pirmo ražu. Smiltsērkšķis ir dekoratīvs koks, ko rudenī bagātīgi rotā oranžas ogas. To vidējais svars ir pusgrams, bet īpaši lielas smiltsērkšķu ogas reizēm sver pat gramu. Skābuma ziņā tās neatpaliek no citronu sulas. Smiltsērkšķi ir ļoti vērtīgs organisma apgādātājs ar dabiskajiem vitamīniem, jo tā lapas un ogas satur praktiski visus dabā esošos vitamīnus. Šo augļu regulāra ēšana būtiski palīdz papildināt organisma vitamīnu krājumus.
Smiltsērkšķus izmanto gan svaigus, gan dažādu pārtikas produktu pagatavošanā, kā arī tautas medicīnā. Smiltsērkšķa dziednieciskās īpašības augstu vērtēja jau senos laikos Ķīnas, Tibetas un Antīkās Grieķijas medicīnā. Šo tautu dziednieki smiltsērkšķi galvenokārt izmantoja dažādu ādas, aknu un gremošanas trakta slimību ārstēšanai. Mazliet vēlāk atklāja arī smiltsērkšķu eļļas sāpes remdinošo un dziedniecisko iedarbību iekaisumu gadījumos.
Smiltsērkšķi satur vairāk nekā desmit taukos un ūdenī šķīstošos vitamīnus
Smiltsērkšķa skābju sastāvu galvenokārt veido ābolskābe un vīnskābe, mazliet konstatējama arī citronskābe. Tieši organisko skābju pārpilnība (2,1 – 3,1%) nodrošina augļu bioloģisko aizsardzību pret apēšanu, taču vienlaikus rada problēmas, novācot ražu ar rokām. Novērots, ka šīs skābes pazemina antibiotiku, rentgena un dažādu stresa faktoru radītās sekas.
Smiltsērkšķu lapās, mizā un ogās atrodams arī serotīns, kas citos augos sastopams reti (izņemot tomātus, ērkšķogas, bārbeles). Tas noņem uzbudinājumu, veicinot normālu nervu impulsu pārvadi, kā arī palīdz pret audzējiem.
Pirms lietošanas pudeli jāsaskalo. Sula ir ļoti stipra, to ieteicams atšķaidīt ar ūdeni, pienu, jogurtu, burkānu vai ķirbju sulu. Pieaugušiem cilvēkiem puslitra pudeli ieteicams izdzert 4 dienās. Lai iegūtu organismam dienā nepieciešamos vitamīnus un vielas, ir jāapēd 100 g smiltsērkšķa augļu vai jāizdzer 150 g sulas. Slimošanas gadījumā, lai ātrāk atveseļotos, ieteicams izdzert 200 – 250 g sulas.
Smiltsērkšķus īpaši ieteicams lietot:
Smiltsērkšķus nav ieteicams lietot:
Dabiskai, labai smiltsērkšķu sulai ir spirgta, svaiga garša un smarža, bet, atverot karsētas vai ilgi glabātas sulas pudeli, dažkārt jūtama nepatīkama smaka, ko dažkārt kļūdaini uzskata par „raksturīgu” smiltsērkšķiem.
Salīdziniet noslāņojušās sulas slāņu biezumus. Labai sulai augšējam biezsulas slānim jābūt vismaz ¼ no visa šķidruma. Ja tas ir plānāks, tad sula ir vai nu atšķaidīta, vai nu ogas novāktas par agru. Ja sula neslāņojas, tā tikusi homogenizēta, tad atliek uzticēties tam, kas rakstīts uz etiķetes.
Uzglabājot sula noslāņojas, kas pierāda tās dabisko izcelsmi. Sula ir bioloģiski aktīvs, dzīvs produkts, tās realizācijas termiņš ir: uzglabājot sasalušu saldētavā -18°C – 12 mēnešus, bet atkausētu – tumsā un vēsumā +6°C – 20 dienas, taču visaugstākais vitamīnu saturs sulā saglabājas pirmajās četrās dienās pēc atkausēšanas.
Informācija no dažādiem interneta resursiem
Svētki ziemas sezonā parast tiek svinēti, galdā ceļot tradicionālos ēdienus, kas bieži vien ir visai…
Jau ierasts, ka katra maija otrajā svētdienā Latvijā tiek svinēta Māmiņdiena. Šīs nedēļas saulainais laiks…
Endorfīns, laimes hormons - kas tev par to zināms? Pārsvarā tiek runāts, ka tas visvairāk…
Latvijas lielākā un populārākā ēdināšanas uzņēmuma Lido dibinātājs Gunārs Ķirsons kopā ar savu mazdēlu uzsācis…
Kad iedomājamies klasisko rauga mīklu, prātā nāk pīrāgu smarža, pašceptās plātsmaizes un citi gardumi, ko…