Rudzi vai tomēr kvieši? Latvijas iedzīvotājiem viduvējas zināšanas par graudaugiem

7 no 10 Latvijas iedzīvotājiem apgalvo, ka atpazīst populārākos graudaugus – auzas, rudzus, kviešus un miežus, tomēr praksē zināšanas nedaudz atpaliek no pašvērtējuma, secināts “Dobeles dzirnavnieka” veiktajā aptaujā. Visbiežāk rudzi tiek jaukti ar kviešiem, savukārt vislabāk tiek atpazītas auzas.

Auzas vizuāli atpazīt visvieglāk

Pārbaudot zināšanas praksē, pārliecinošākais rezultāts ir auzām – 8 no 10 respondentiem tās attēlā atpazinuši pareizi. Savukārt rudzu un miežu vārpas vizuāli atpazīst uz pusi mazāk iedzīvotāju – vien 4 no 10, bet kviešus – tikai trešdaļa. Visticamāk, tas skaidrojams ar to, ka auzas atšķiras no klasiskās graudaugu formas, proti, tām ir nevis vārpa, bet skara.

“Latvijā ievērojamos daudzumos nav ne naftas, ne gāzes, toties ir auglīgas zemes. Graudaugu sējumi aizņem nedaudz vairāk nekā pusi no Latvijas aramzemes, un pavisam drīz gaidāms aktīvs ražas novākšanas laiks. Īpaši darbīgs tas būs Zemgalē, kuru ne velti dēvē par Latvijas maizes klēti. Aicinu šo brīdi izmantot, lai kopā ar ģimeni vai draugiem dotos uz laukiem un klātienē novērtētu Latvijas “zeltu” – labību. Pārvērtiet ražas laiku par lielisku izglītojošu aktivitāti, lai atkārtotu vai no jauna uzzinātu, kas vērtīgs aug mūsu pašu zemē,” iesaka AS “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Viņš arī atklāj, ka visvairāk Latvijā tiek nokulti kvieši, kam seko mieži, auzas un rudzi.

Kā izrādās, vislabākās iemaņas dažādu graudaugu atpazīšanā ir jauniešiem vecumā no 15 līdz 24 gadiem, kā arī iedzīvotājiem virs 55 gadiem.

Pašvērtējums augstāks nekā zināšanas

Nedaudz vairāk nekā 25% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti par savām zināšanām un apgalvo, ka dažādus labības veidus atpazīst pat ļoti labi. Tomēr praktiski arī šiem respondentiem grūtības sagādāja kviešu, miežu un rudzu atpazīšana.

45% aptaujāto ir piesardzīgāki un norāda, ka graudaugus atpazīst vien daļēji, kamēr 29% Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka dažādos graudaugos neorientējas vispār, ko arī pierāda praktiskais uzdevums, kurā šai grupai ir ievērojami zemāki rezultāti.

Augstāk savas zināšanas vērtē lauku reģionu iedzīvotāji, no kuriem teju puse norāda, ka labi atpazīst graudaugus, ko apstiprina arī praksē. Salīdzinājumam – rīdzinieku vidū sevi par lietpratējiem uzskata tikai 18% aptaujāto. Interesanti, ka vīriešu pašvērtējums par savām zināšanām ir augstāks nekā sievietēm (34% vīriešu sevi uzskata par lietpratējiem, kamēr sievietes – tikai 20%).

Kuskuss un bulgurs – līdz galam vēl neiepazīti

Jautāti, no kā tiek ražoti dažādi graudaugu produkti, piemēram, manna, grūbas, kuskuss un bulgurs, iedzīvotāji viszinošākie bija par tradicionālo mannu – 62% norādījuši pareizi, ka tā top no kviešiem. Savukārt vien puse aptaujāto zina, ka grūbas patiesībā ir slīpēti miežu graudi.

Vēl samērā mazpazīstami ir Latvijā nesen ienākušie kuskuss (smalkas kviešu miltu pērlītes) un bulgurs (kviešu putraimi), kuri abi pārsvarā top no cietajiem jeb durum kviešiem. Attiecīgi vien 29% iedzīvotāju zina, ka kuskuss ir kviešu produkts, savukārt 21% – ka arī bulguru gatavo no kviešu graudiem.

Par aptauju

Aptauja tapusi sadarbībā ar Snapshots. Tajā aptaujāti 550 respondenti vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Aptauja veikta interneta vidē 2017. gada jūlijā.

Par AS „Dobeles dzirnavnieks”
AS „Dobeles dzirnavnieks” ir Latvijas lielākais graudu pārstrādes uzņēmums. Tā galvenie darbības virzieni ir visa veida kviešu miltu, mannas, miltu maisījumu, makaronu, graudaugu pārslu, putraimu un dzīvnieku barības ražošana. Plašāka informācija www.dzirnavnieks.lv.

Papildu informācija:

Evita Bille, AS “Dobeles dzirnavnieks” sabiedrisko attiecību konsultante
e-pasts: evita.bille@ka.lv, tel.: +371 29448051

Maija Brikmane, AS „Dobeles dzirnavnieks” mārketinga vadītāja
e-pasts: maija@dzirnavnieks.lv, tel.: +371 29103005